Staru terapija ir ārstēšana ar augstas enerģijas stariem (piemēram, rentgena stari), lai nogalinātu vai novārdzinātu vēža šūnas. Stari var tikt raidīti no avota, kas atrodas ārpus organisma (ārējā apstarošana) vai no radioaktīviem materiāliem, kas ievietoti tieši audzējā (iekšējā apstarošana jeb brahiterapija). Staru terapiju dažreiz izvēlas kā pirmo ārstēšanas metodi zemas riska pakāpes prostatas vēzim, kas nav izplatījies ārpus prostatas vai ir skāris tikai blakus audus.
Dažreiz to izmanto tad, ja operācijas laikā nav iespējams izņemt visus vēža audus vai pēc iepriekšējas radikālās prostatas vēža ārstēšanas tas ir atgriezies – ir konstatēts recidīvs. Primāra audzēja gadījumā izārstēšanās iespējas ar staru terapiju ir līdzvērtīgas ķirurģiskai ārstēšanai. Ja vēzis ir jau vēlīnā stadijā, staru terapija var palīdzēt mazināt audzēja apjomu un sāpes.
Ārēja staru terapijā prostata no ārpuses tiek apstarota ar radioaktīvo starojumu. Klasiskā staru terapija ir alternatīva ārstēšanas metode ķirurģijai. Šī metode ir rekomendējama gados vecākiem pacientiem vai pacientiem, kuri nevēlās ķirurģisku ārstēšanu. Parasti ambulatori tiek veikti pieci seansi nedēļā, septiņas līdz deviņas nedēļas. Ārstēšana pati par sevi ir ātra un nesāpīga. Katrs apstarošanas seanss ilgst dažas minūtes.
Jaunākās staru terapijas tehnoloģijas ļauj ārstam ar lielākiem panākumiem ārstēt tieši priekšdziedzeri, nepakļaujot radiācijas ietekmei apkārtējos veselos audus. Šīs metodes paredzētas, lai palielinātu efektivitāti un mazinātu blakusparādības.
Klasiskai staru terapijai arī ir komplikācijas, kuras, pilnveidojoties tehnikai iespējams samazināt līdz minimumam. Tomēr, izmantojot vecākas paaudzes iekārtas, iespējams urīnpūšļa iekaisums, kurš izpaužas kā bieža un sāpīga urinācija. Ja cieš resnā zarna, tad iespējamas sāpīgas caurejas, pat ar asins piejaukumu. Šīs neērtības tomēr ir pārejošas un neattīstās visiem pacientiem.