Aktīvu novērošanu lieto zema riska prostatas vēža gadījumos, ja risks audzēja izplatībai un progresijai ir ļoti zems. Pacientam regulāri jākontrolē PSA līmenis asinīs un jāapmeklē urologu (reizi 3 – 6 mēnešos). Strauja PSA pieauguma gadījumā nepieciešams veikt radikālu ārstēšanu.

Ķirurģisku ārstēšanu izvēlas audzējiem I, II un dažreiz III stadijā. Parasti operāciju veic pacientiem, kuru prognozējamais dzīves ilgums pārsniedz 10 gadus. Operācijas laikā pilnībā izņem prostatu un sēklas pūslīšus. Augsta riska audzēja gadījumā kopā ar prostatu parasti izņem arī blakus esošos limfmezglus. Pēc operācijas var attīstīties urīna nesaturēšana un erektīlā disfunkcija.


Ķirurģiskās ārstēšanas onkoloģiskie rezultāti caurmērā visām metodēm ir vienādi. Operācijas kvalitāti nosaka urologa operāciju pieredze un zināšanas, kas ir atkarīgas no veikto operāciju skaita.
Ja prostatas vēzis atrodas ārpus orgāna robežām vai ir metastazējies, t.i. ja konstatēti audzēja perēkļi limfmezglos vai citos mīkstajos orgānos un/vai kaulos, to sauc par III – IV stadiju. Šajās stadijās ķirurģiskai operācijai nav izšķirošas nozīmes, jo nav iespējams audzēju pilnībā izņemt, un jebkura invazīva manipulācija organismu novārdzinās vēl vairāk.
Ārstējot audzējus III un IV stadijā visbiežāk tiek izmantota staru terapija, robotizēta radioķirurģija, hormonterapija vai šo metožu kombinācija.

Staru terapija ir ārstēšana ar augstas enerģijas stariem (piemēram, rentgena stari), lai nogalinātu vai novārdzinātu vēža šūnas. Stari var tikt raidīti no avota, kas atrodas ārpus organisma (ārējā apstarošana) vai no radioaktīviem materiāliem, kas ievietoti tieši audzējā (iekšējā apstarošana jeb brahiterapija). Staru terapiju dažreiz izvēlas kā pirmo ārstēšanas metodi zemas riska pakāpes prostatas vēzim, kas nav izplatījies ārpus prostatas vai ir skāris tikai blakus audus.


Dažreiz to izmanto tad, ja operācijas laikā nav iespējams izņemt visus vēža audus vai pēc iepriekšējas radikālās prostatas vēža ārstēšanas tas ir atgriezies – ir konstatēts recidīvs. Primāra audzēja gadījumā izārstēšanās iespējas ar staru terapiju ir līdzvērtīgas ķirurģiskai ārstēšanai. Ja vēzis ir jau vēlīnā stadijā, staru terapija var palīdzēt mazināt audzēja apjomu un sāpes.
Ārēja staru terapijā prostata no ārpuses tiek apstarota ar radioaktīvo starojumu. Klasiskā staru terapija ir alternatīva ārstēšanas metode ķirurģijai. Šī metode ir rekomendējama gados vecākiem pacientiem vai pacientiem, kuri nevēlās ķirurģisku ārstēšanu. Parasti ambulatori tiek veikti pieci seansi nedēļā, septiņas līdz deviņas nedēļas. Ārstēšana pati par sevi ir ātra un nesāpīga. Katrs apstarošanas seanss ilgst dažas minūtes.
Jaunākās staru terapijas tehnoloģijas ļauj ārstam ar lielākiem panākumiem ārstēt tieši priekšdziedzeri, nepakļaujot radiācijas ietekmei apkārtējos veselos audus. Šīs metodes paredzētas, lai palielinātu efektivitāti un mazinātu blakusparādības.
Klasiskai staru terapijai arī ir komplikācijas, kuras, pilnveidojoties tehnikai iespējams samazināt līdz minimumam. Tomēr, izmantojot vecākas paaudzes iekārtas, iespējams urīnpūšļa iekaisums, kurš izpaužas kā bieža un sāpīga urinācija. Ja cieš resnā zarna, tad iespējamas sāpīgas caurejas, pat ar asins piejaukumu. Šīs neērtības tomēr ir pārejošas un neattīstās visiem pacientiem.

Robotizēta radioķirurģija ar CyberKnife jeb hipofrakcionētā staru terapija ir ārējās staru terapijas veids, kas šobrīd ir atzīts par efektīvāko, drošāko un dzīves kvalitāti vismazāk ietekmējošo zema vai vidēja riska primāra prostatas vēža ārstēšanas metodi. Izmanto I un II stadijas prostatas audzēju ārstēšanai. Ārstēšana pati par sevi ir ātra un nesāpīga. Katrs apstarošanas seanss ilgst 45-60 minūtes. Parasti ambulatori tiek veikti pieci ārstēšanas seansi 1 nedēļas laikā.


Šī metode ir rekomendējama pacientiem, kuriem nav piemērota ķirurģiska ārstēšana vai arī gadījumos, kad ķirurģiskās ārstēšanas blakusparādības var būtiski ietekmēt vīrieša dzīves kvalitāti. Metodes 10 gadu pētījumu rezultāti uzrāda līdzvērtīgu efektivitāti audzēja recidīva kontroles nodrošināšanā, salīdzinot ar ķirurģisku ārstēšanu un labāku efektivitāti salīdzinot ar ārējo apstarošanu.
Hipofrakcionētajai staru terapijai arī mēdz būt komplikācijas, tomēr, salīdzinot ar ķirurģisko ārstēšanu vai klasisko staru terapiju, tās samazinās līdz minimumam. Atsevišķos gadījumos iespējams urīnizvadkanāla kairinājums, kurš izpaužas kā biežāka un nepatīkamāka urinācija. Atsevišķos gadījumos iespējama viegla caureja. Parasti šīs neērtības pāriet mēneša laikā pēc ārstēšanas.
Robotizēto radioķirurģiju ar CyberKnife iespējams izmantot audzējiem arī III un IV stadijā. Ja prostatas vēzis atklāts brīdī, kad tas jau izplatījies ārpus prostatas kapsulas, robotizēto radioķirurģiju iespējams kombinēt ar klasiskām ārstēšanas metodēm gan ar ķirurģisku ārstēšanu, gan ar ārējo staru terapiju. Iepriekš ārstēta prostatas vēža gadījumā, ja tiek konstatēts recidīvs vai atsevišķas metastāzes kaulos, mīkstajos audos vai citur, robotizēta radioķirurģija nodrošina augstu lokālā recidīva kontroli un dod iespēju attālināt hormonus aizvietojošās terapijas uzsākšanu un pagarināt bezsimptomu dzīvildzi.

Iekšējā prostatas apstarošana jeb brahiterapija ir metode, kad prostatā ievada radioaktīvus dēstus (metāliskas radioaktīvas sēklas), kuras darbojas ilgstoši. Šai metodei ir mazāk izteiktas blaknes nekā ārējai staru terapijai, jo apkārtējie orgāni tiek mazāk ietekmēti. Šī metode ir jaunāka un ir efektīva audzējiem I un II stadijās. Lai šo metodi veiktu nepieciešama anestēzija. Patlaban metode Latvijā nav pieejama.

Hormonterapijas mērķis ir mazināt vīrišķo dzimumhormonu (androgēnu) – arī testosterona – līmeni asinīs. Androgēni, kas pārsvarā veidojas sēkliniekos, izraisa pastiprinātu prostatas vēža šūnu augšanu. Samazinot androgēnu līmeni, prostatas vēzis sarūk vai arī ievērojami palēninās tā augšana. Ar hormonterapiju vēzi var kontrolēt, bet ne izārstēt. Nepārtraukta hormonterapija 3-4 gadu garumā bieži rada tā saucamo hormonu refraktāro situāciju, t. i. audzēja šūnas paliek nejūtīgas pret hormoniem.

Ķīmijterapija nozīmē tādu medikamentu lietošanu, kas nogalina vēža šūnas. Visbiežāk šīs zāles injicē vēnā. Daži medikamenti ir arī tablešu formā. Kad medikaments nonāk asinsritē, tas izplatās pa visu organismu un nogalina vēža šūnas.


Prostatas vēža gadījumā ķīmijterapiju izvēlas, ja vēža šūnas ir izplatījušās pa organismu un hormonterapija nav iedarbīga. Šī nav standarta terapija prostatas vēža agrīnajās stadijās. Notiek pētījumi, kuros tiek pierādīta ķīmijterapijas īstermiņa kursa efektivitāte pēc prostatas izoperēšanas.
Tāpat kā hormonterapija, arī ķīmijterapija neizārstē vēzi pilnībā. Ar tās palīdzību nevar iznīcināt visas vēža šūnas, tomēr tā var palēnināt audzēja augšanu un mazināt simptomus, tādējādi panākot augstāku dzīves kvalitāti.